Izdomāju apkopot pēdējā mēneša laikā uzņemtās Instagram bildītes, nu tā lai nepazūd tās muļķības. Šis varētu kļūt par ikmēneša rituālu.
Jaunākie ieraksti »
Filmējot video materiālu vienai mazai reklāmiņai starp filmēšanu nedaudz pavizinājos ar ričuku. Izmantojām iespēju un pamēģinājām mani nedaudz pafilmēt. Neko īpašu gan neizdevās nofilmēt, bet vismaz kaut kas. Atausa atmiņā patīkami mirkļi un bērniem ar patika.
Ir pagājuši vairāki gadi kopš neesmu braukājis nopietni, un ir pagājuši teju divi gadi kopš nebiju braukājis vispār. Bet no kaisles par brīvību uz velosipēda aizbēgt nav iespējams. Pretēji visiem ārstu norādījumiem uz sava riteņa biju uzkāpis pāris reizes pēc operācijas, jo atturēties tiešām nebija iespējams, bet tie bija tikai īsi brīži lai pakavētos atmiņās.
Vairs nekādas kavēšanās atmiņās, ir pienācis laiks darīt to kas padara mani brīvu un liek man smaidīt kā mazam, vēl dzīves nenomocītam bērnam.
Uz riteņa vēl jūtos nedaudz stīvs un šis tas no prasmēm ir pazaudēts, bet tas tikai dod iespēju apgūt visu no jauna, un varbūt atcerēties kādus jaukus brīžus no tiem laikiem kad zudušās prasmes apguvu pirmo reiz. Braukājot ļoti bieži pieķeru sevi ar vēlmi lai stūre būtu augstāka un rāmis garāks, pat rokas bieži mēģina pieķerties ~3cm augstāk un vairāk uz priekšu nekā man reāli šobrīd ir stūre. Ir sajūta ka vairāk izjūtu riteni caur ķermeni, nevis ķermeni caur riteni, pat pamanīju, ka pēdējos 3 gadus man stūre uz riteņa ir stāvējusi otrādi.
Pozitīvākais ko esmu pamanījis, atsākot iekarot stāvlaukumus un visus citus gludos placīšus, ir tas, ka velosipēdam joprojām ir spēks novērst manas domas no visa negatīvā un atslābināt mani. Ja pēc kārtīgas izbraukāšanās jūtos fiziski noguris, tad garīgi es esmu tieši uzlādējies un atslābinājies. Tas gan ir ja neskaita dažas retās reizes, kad kāds pavisam vienkāršs triks mani iedzen nelielās dusmās un nepacietībā, ja ar to pārāk ilgi ir jāmokās vai viņš vienkārši todien negrib padoties.
Man ir tiešām liels priekš atkal būt ārā un izbaudīt sauli un dzīvi uz riteņa.
Ā, un Ako Kurnosenko vienā vakarā piedāvāja pāris bildes uztaisīt.
Mac App Store
Šodien tautās tika palaists jaunais Apple garadarbs – Mac App Store.
App Store priekš Mac ļoti atgādina ierasto iOS AppStore un ar neko dižu tādā ziņā neatšķiras. Pagaidām tur gan vēl ir nedaudz tukšs un kluss, bet ar laiku tam vajadzētu mainīties. Lai iemēģinātu šo jauno brīnumu novilku jauno Twitter programmiņu (ex. Tweetie). Instalēšana diezko neatšķīrās no tā kā tas notiek uz iPhone. Programmas ikona parādījās uz Dock un apakšā zila strīpiņa rādija cik tālu instalācija ir tikusi. Pēc instalācijas ikoniņa no Dock pazuda un savu jauno aplikāciju varēju atrast Applications mapē.
Šķiet visas programmas kuras velk no App Store ir ar DRM parakstu, līdzīgi kā iOS aplikācijām. Tas gan rada bažas par to kas nākotnē varētu notikt ar Mac OS X. Iespējams šis ir pirmais solis lai izolētu Mac, jo klīst baumas, ka iznākot Mac OS X “Lion” tajā nevarēšot palaist programmas bez šī DRM paraksta. Tad uzreiz jāsāk jautāt, vai mums būs nepieciešams “jailbreak” priekš Mac?
Jācer ka Apple plānos nav ierobežot Mac lietotājus un jaunais App Store tikai palīdzēs programmatūras izstrādātājiem izplatīt viņu produktus ērtāk un ātrāk, kā arī palīdzēs ikdienas Mac lietotājam atrast ko tīkamu. Lai gan ņemot vērā to, ka Apple patur 30% komisijas maksu, rodas aizdomas, ka lielie izstrādātāji kā Adobe, Autodesk un citi neplēsīsies izplatīt savu profesionālo programmatūru caur App Store un pieturēsies pie savām tradicionālajām metodēm. Arī pats Apple pagaidām vēl netirgo savas ProApps sērijas programmas caur App Store, lai gan iWorks un iLife ir pieejami.
Šķiet tikai laiks radīs īstos Apple nodomus attiecībā uz App Store un Mac.
P.S. Jaunais Tweetie neizskatās tik labi kā gribētos.
Twitter for Mac (ex. Tweetie)
Nu ko, šogad mazāk slinkosim?